R 90 CAFÉ RACER

Jau no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, cik daudz rūpju un mīlestības īpašnieks ir veltījis šim motociklam. Kaut vai tikai krāsojums – pasteļtoņa zaļais uzreiz atgādina klasiskā Bianchi “Celeste” sacīkšu motocikla zaļo krāsu. Krēmkrāsas baltais sniedz kopskatam vajadzīgo eleganci, savukārt Perijs Kauls bija atbildīgs par brūnajiem apdares elementiem. Viņš ir bijušais reklāmplakātu un afišu zīmētājs, kuram tagad pieder pašam sava pulverizatora krāsotava Perry's Rod and Custom. Un veiksmīgas sakritības rezultātā arī viņš atrodas Aļaskā.

Tāpat īpaši šim projektam veidotā ādas instrumentu soma ir rūpīgi nostrādāta un ir ļoti kvalitatīva. Tā ideāli iederas motocikla rāmī un saskan ar ādas sēdekļa dizainu. Turklāt vēlme pārveidot nekur nav zudusi, jo kopš šo attēlu uzņemšanas dažādas motocikla detaļas tikušas pārveidotas atkal un atkal. Arī tad, ja tās jau tā izskatās ideāli. Sēdeklis un pat atpakaļskata spogulis tagad labāk saskan ar rokturu ādas apdari, jo nedaudz ticis pārveidots to izstrādes materiāls. Savukārt Bing 32 karburators ticis aizstāts ar Dell'Orto 38. Bet no kurienes viss šis entuziasms?

Nesaistīti ar darbnīcu Ērikam pieder pašam sava apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu aģentūra. Taču braucamrīku pārbūvēšanas gaitas viņš sāka jau skolas laikā ar savu motorolleru. Un tagad ticis izvēlēts Café Racer?

"“Galvenokārt šeit sastopami tumši un agresīvi spēkrati. Taču es sev vēlējos tīru un izsmalcinātu izskatu, kādu sniedz senatnīgie Café Racer tipa motocikli. Esmu par jaunu, lai man būtu aptecētājs, taču par vecu, lai kāptu uz sporta motocikla [sacīkšu modeļiem]. Es savulaik biju aizrautīgs riteņbraucējs un pilots, kas ir manāms šajā modifikācijā. Piemēram, paskatoties uz izteiksmīgo, taču minimālisma stilā veidoto vadības paneli".

Viņa degsmei attiecība uz motocikliem šķietami nav robežu. Kur gan Ēriks, kurš vienlaikus ir arī tēvs un vīrs, atrod tam visam laiku? Vienkāršā atbilde: viņš negulšņā uz dīvāna pie televizora. Un vienmēr var atrast dažas brīvas stundas nedēļas nogalēs vai brīžos, kad bērni ir aizmiguši. Galu galā Ēriks būvē šos motociklus, lai viņa bērni vēlāk ar tiem varētu braukt. Un viņam ne brīdi prātā nav iešāvusies doma par pārdošanu. Jo īpaši, kad viņš redz, kādu prieku viņa atvasēm sagādā brīži, kad viņi var palīdzēt savam tēvam darbnīcā. “Palīdzēt”, iespējams, nav tas precīzākais raksturojums. Bet viņiem visiem kopā ir jautri. Un tas nekādi neskādē projektam.

Turklāt Ēriks bērniem darbnīcā pamanās nodot arī pa kādai vērtīgai atziņai – bērni uzzina par atbildību, drošību, radošumu, apņēmību un aizrautību. Un vēlāk dzīvē tas viņiem noteikti nenāks par ļaunu. Ja vēlaties uzzināt vairāk par Ēriku un viņa ziemeļu draugiem, jums atliek vien ieskatīties viņa Facebook lapā.

1. Viens motocikls ir jāuzbūvē divreiz. Pirmā reize ir pirms krāsošanas. Es pats esmu pieļāvis šo kļūdu un uzbūvējis motociklu ar vienu piegājienu. Un pēc tam man nācās visu pārstrādāt, lai tas atbilstu manām vēlmēm.

2. Nesteidzieties. Pirms sākšanas izstrādājiet skaidru plānu. Neveiksmīga projekta pamatā nereti ir sasteigti lēmumi.

3. Neklausieties citu teiktajā. Rīkojieties tikai saskaņā ar saviem ieskatiem. Galu galā tieši jums būs jābrauc ar šo motociklu un jārūpējas par to.

4. Tiklīdz jūtat nemieru vai rūkoņu vēderā, sagādājiet visu motocikla būvēšanai svarīgāko – kafiju, alu un picu.

5. Motocikls nekad nedrīkst būt svarīgāks par bērniem vai laulību. Maz ticams, ka vecumdienās par jums parūpēsies motocikls.